Kreatīns ir dabisks savienojums, kas palīdz „uzpumpēt” muskuļus. Degviela, no kuras muskuļu šūnas iegūst enerģiju, ir molekula, ko sauc par adenozīna trifosfātu (ATP), savukārt kreatīns palīdz šūnām veidot šo molekulu, lai tās ķermeņa muskuļi iegūtu pēc iespējas vairāk. Cilvēka nieres, aknas un aizkuņģa dziedzeris dienā saražo no 1 līdz 2 gramiem kreatīna, vairākums cilvēku iegūst šādu daudzumu kreatīna, uzturā lietojot gaļu un zivis.
Tomēr daudziem atlētiem kreatīns ir kas vairāk par parastu vielu – sākot ar vidusskolu sportistiem, beidzot ar Olimpiskajās spēlēs startējošiem profesionāļiem, liela daļa izmanto šo vielu savā treniņu procesā. Kreatīna lielā popularitāte šodien ir viegli izskaidrojama – šis uztura bagātinātājs drošā veidā palielina muskuļus un paaugstina ķermeņa izturību. Tomēr eksperti uzskata, ka kreatīns nemaz nav tik nekaitīga viela, jo tas var būt krietni bīstamāks, nekā tā lietotāji uzskata.
Kā kreatīns darbojas?
Neviens nav par visiem 100% pierādījis, ka kreatīns patiešām palielina muskuļu masu un uzlabo ķermeņa izturību. Cilvēki, kas to sāk lietot, pirmajās dienās iegūst papildus piecus kilogramus svara, tomēr šis papildus svars ir nevis muskuļi, bet gan visparastākais ūdens. Un, lai arī valda uzskats, ka kreatīns palīdz svarcēlājiem (viens no veiktajiem pētījumiem it kā atklājis, ka pēc mēneša, kura laikā lietots kreatīns, svarcēlāji ir kļuvuši par 6% spēcīgāki, nekā pirms tam), pilnīgi iespējams, ka efekts ir tikai psiholoģiskas dabas. Straujais svara ieguvums, iespējams, liek svarcēlājiem domāt, ka viņi ir kļuvuši spēcīgāki, pat ja muskuļi nemaz nav kļuvuši lielāki.
Tāpat plaši ir izplatīts uzskats, ka nozīmīgu labumu no kreatīna lietošanas gūst visu veidu sprinteri (skrējēji, riteņbraucēji, peldētāji), tomēr zinātniskie pētījumi liecina par ko citu. Kreatīns gan palielina mīšanās izturību riteņbraucējiem, kas trenējas uz parastajiem velotrenažieriem, kuriem ir iespēja uzstādīt dažādas mīšanās grūtības pakāpes pēc kārtas, bet ne izturību trasē, kur sprints noris vienā, nepārtrauktā ritmā. Kas attiecas uz skrējējiem, peldētājiem un riteņbraucējiem, tad pozitīvais kreatīna efekts uz šiem sportistiem nav pierādījies. Patiesībā šis uztura bagātinātājs pat var mazliet mazināt sprinteru ātruma īpašības, jo tā lietošana palielina ķermeņa svaru. Kas attiecas uz citiem sportistiem, kam nepieciešama izturība (futbolisti, beisbola spēlētāji u.c.), tad zinātnieki nezina, vai kreatīns tiem var sniegt kādu labumu. Eksperimentus ir grūti veikt laboratoriju telpās, turklāt, tiklīdz atlēta rezultāti uzlabojas, ir neiespējami noteikt, vai tas notiek kreatīna lietošanas rezultātā, vai pateicoties treniņu režīmam.
Vai kreatīns ir bīstams?
Kreatīna lietošanas risks nav precīzi noteikts, tomēr, tā kā ar šo vielu ir daudz neskaidrību, tad daudzi zinātnieki to lietot tomēr neiesaka. Lietojot kreatīnu saturošus uztura bagātinātājus, tā koncentrācija urīnā sasniedz tik lielu pakāpi, ka var nopietni ietekmēt nieres. Ikviens, kam ir nieru slimības vai augsts risks ar tām saslimt (piemēram, diabētiķi), kreatīnu lietot nedrīkst. Ir arī citas briesmas – ASV Pārtikas un Zāļu administrācija ir saņēmusi apmēram 30 sūdzību par kreatīnu, kura lietotāji sūdzas par neregulāru sirds darbību un sirdslēkmēm. Tāpat tā lietotāji ir sūdzējušies par diareju, muskuļu krampjiem un sāpēm vēderā. Tiesa, nav neapgāžamu pierādījumu, ka pie šīm problēmām patiešām vainojams kreatīns, tomēr šie fakti liek zinātniekiem rūpīgi pievērsties kreatīna ilgtermiņa iedarbības uz cilvēku izpētei. Vēl viens uzskats (arī nepierādīts) ir tāds, ka kreatīns var izraisīt ķermeņa atūdeņošanos, tāpēc uz kreatīnu saturošo uztura bagātinātāju etiķetēm ir uzraksts, ka tā lietotājiem uzturā jāuzņem daudz ūdens.
Vai kreatīns ir drošs pusaudžiem?
Kreatīns, tāpat kā citi uztura bagātinātāji, kuru ietekme uz cilvēka ķermeni nav pilnībā izpētīta, nav ieteicams pusaudžiem, kas vēlas uzlabot sava ķermeņa formas uz izturību, jo risks nav tā vērts. Kreatīns ir ļoti iecienīts vidusskolu sportistu un citu jauniešu vidū, kas uzskata, ka šī viela palīdz „uzpumpēt” muskuļus, bet patiesībā neviens nevar pateikt, kā kreatīns ietekmē viņus patiesībā. Ir iespējams, ka kreatīns negatīvi ietekmē pusaudža muskuļu augšanas un attīstības procesu, kā arī var izraisīt cīpslu ieplīsumus.
Kādi piesardzības pasākumi jāievēro, ja tomēr tiek lietots kreatīns?
Pirmkārt, ir kārtīgi jāapdomā, vai tas vispār ir vajadzīgs. Ja neesat profesionāls sportists un vēlaties tikai uzlabot savu izskatu, tad izmantojiet vecās labās metodes – labu treniņu programmu un sabalansētu uzturu. Ja izlemjat par labu kreatīnam, tad nedomājiet, ka jo vairāk to lieto, jo labāk. Ieteicamā lietošana ir šāda – pirmajās piecās dienās 0.3 grami kreatīna uz katru jūsu svara kilogramu (piemēram, ja sverat 87 kilogramus, tad jāuzņem 87 reiz 0.3 grami), pēc pirmajām piecām dienām – vairs tikai 0.03 grami uz katru kilogramu. Ja lietosiet vairāk, tas vienkārši izdalīsies kopā ar jūsu urīnu, iespējams, nodarot ļaunumu jūsu nierēm.
Vēl jāņem vērā: daži kreatīna uztura bagātinātāji īstenībā satur maz šīs vielas, tāpēc, lai gūtu kaut kādu labumu no tā lietošanas, iegādājieties tikai atzītu un respektablu firmu ražojumus. Un, ja rodas nelabums, muskuļu krampji vai novērojat citus simptomus, noteikti konsultējieties ar ārstu.
